nabagsB2
lietvārds/nˈabaɡs/1. deklinācija · vīriešu
Cilvēks, kas nespēj sev sagādāt nepieciešamos eksistences līdzekļus un dzīvo no citu ziedotā, dotā.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | nabags | nabagi |
| Ģ | nabaga | nabagu |
| D | nabagam | nabagiem |
| A | nabagu | nabagus |
| L | nabagā | nabagos |
| V | nabag | nabagi |
- Englishpoor man, beggar
- Русскийбедняк, нищий
- Українськабідняк, жебрак
- Lietuviųvargšas, elgeta