muižnieksC1
lietvārds/mˈuiʒnieks/1. deklinācija · vīriešu
Zemes īpašnieks, kam pieder muiža; persona, kas pieder pie muižniecības.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | muižnieks | muižnieki |
| Ģ | muižnieka | muižnieku |
| D | muižniekam | muižniekiem |
| A | muižnieku | muižniekus |
| L | muižniekā | muižniekos |
| V | muižniek | muižnieki |
- Englishnobleman, landlord, squire
- Русскийпомещик, дворянин
- Українськапоміщик, дворянин
- Lietuviųdvarininkas, bajoras