muļķotC2
darbības vārds/mˈuʎcuot/
Ar viltu, negodīgi izmantot (kādu); panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; krāpt.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | muļķoju | muļķojam |
| 2. | muļķo | muļķojat |
| 3. | muļķo | muļķo |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | muļķoju | muļķojām |
| 2. | muļķoji | muļķojāt |
| 3. | muļķoja | muļķoja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | muļķošu | muļķosim |
| 2. | muļķosi | muļķosiet / muļķosit |
| 3. | muļķos | muļķos |
- Nenoteiksmemuļķot
- Pavēles izteiksmemuļķo
- Pavēles izteiksmemuļķojiet
- Englishto fool, to dupe
- Русскийдурачить, обманывать
- Українськадурити, морочити
- Lietuviųmulkinti, kvailinti