mierinātB2
darbības vārds/mˈierinaːt/
Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | mierinu | mierinām |
| 2. | mierini | mierināt |
| 3. | mierina | mierina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | mierināju | mierinājām |
| 2. | mierināji | mierinājāt |
| 3. | mierināja | mierināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | mierināšu | mierināsim |
| 2. | mierināsi | mierināsiet / mierināsit |
| 3. | mierinās | mierinās |
- Nenoteiksmemierināt
- Pavēles izteiksmemierini
- Pavēles izteiksmemieriniet
- Englishto comfort, to console
- Русскийутешать, успокаивать
- Українськаутішати, заспокоювати
- Lietuviųraminti, guosti