mūdzisC2
lietvārds/mˈuːdzis/2. deklinācija · vīriešu
Kaitīgs dzīvnieks (parasti kukainis); dzīvnieks (parasti rāpulis), kas izraisa pretīgumu.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | mūdzis | mūdži |
| Ģ | mūdža | mūdžu |
| D | mūdzim | mūdžiem |
| A | mūdzi | mūdžus |
| L | mūdzī | mūdžos |
| V | mūdzi | mūdži |
- Englishvermin, creature, scoundrel
- Русскийтварь, гадина
- Українськапотвора, погань
- Lietuviųpadaras, gyvis