mācētA2
verb/mˈaːt͡seːt/
Translation
to be able, to know how
Prast (ko darīt), būt apguvušam (piemēram, zināšanas, iemaņas).
To know how (to do something), to have mastered (for example, knowledge, skills).
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | māku | mākam |
| 2. | māki | mākat |
| 3. | māk | māk |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | mācēju | mācējām |
| 2. | mācēji | mācējāt |
| 3. | mācēja | mācēja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | mācēšu | mācēsim |
| 2. | mācēsi | mācēsiet / mācēsit |
| 3. | mācēs | mācēs |
- Infinitivemācēt
- Imperativemāki
- Imperativemākiet
- Русскийуметь
- Українськавміти
- Lietuviųmokėti