lietvārdsC2
noun/lˈietʋaːrds/1. declension · masculine
Translation
noun
Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas izsaka priekšmetiskuma nojēgumu.
A part of speech to which belong inflected words expressing the notion of objecthood; noun.
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| N | lietvārds | lietvārdi |
| Ģ | lietvārda | lietvārdu |
| D | lietvārdam | lietvārdiem |
| A | lietvārdu | lietvārdus |
| L | lietvārdā | lietvārdos |
| V | lietvārd | lietvārdi |
- Русскийсуществительное
- Українськаіменник
- Lietuviųdaiktavardis
- substantīvsnoun