labvēlisC2
lietvārds/lˈabʋeːlis/2. deklinācija · vīriešu
Tāds, kas izturas labvēlīgi, arī labsirdīgi pret kādu.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | labvēlis | labvēļi |
| Ģ | labvēļa | labvēļu |
| D | labvēlim | labvēļiem |
| A | labvēli | labvēļus |
| L | labvēlī | labvēļos |
| V | labvēli | labvēļi |
- Englishwell-wisher, benefactor
- Русскийдоброжелатель, благодетель
- Українськадоброзичливець, благодійник
- Lietuviųgeradaris, palankusis