konstituētC2
verb/kˈonstitueːt/
Translation
to constitute
Veidot (parasti cilvēku grupu noteiktam uzdevumam); konstruēt (3).
To form (usually a group of people for a certain task); to construct (3).
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | konstituēju | konstituējam |
| 2. | konstituē | konstituējat |
| 3. | konstituē | konstituē |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | konstituēju | konstituējām |
| 2. | konstituēji | konstituējāt |
| 3. | konstituēja | konstituēja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | konstituēšu | konstituēsim |
| 2. | konstituēsi | konstituēsiet / konstituēsit |
| 3. | konstituēs | konstituēs |
- Infinitivekonstituēt
- Imperativekonstituē
- Imperativekonstituējiet
- Русскийконституировать, учреждать
- Українськаконституювати, засновувати
- Lietuviųkonstituoti, steigti