koķetētC2
darbības vārds/kˈocæteːt/
Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | koķetēju | koķetējam |
| 2. | koķetē | koķetējat |
| 3. | koķetē | koķetē |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | koķetēju | koķetējām |
| 2. | koķetēji | koķetējāt |
| 3. | koķetēja | koķetēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | koķetēšu | koķetēsim |
| 2. | koķetēsi | koķetēsiet / koķetēsit |
| 3. | koķetēs | koķetēs |
- Nenoteiksmekoķetēt
- Pavēles izteiksmekoķetē
- Pavēles izteiksmekoķetējiet
- Englishto flirt, to coquet
- Русскийкокетничать, флиртовать
- Українськакокетувати, фліртувати
- Lietuviųkoketuoti, flirtuoti