knauķisC2
lietvārds/knˈaucis/2. deklinācija · vīriešu
Bērns (parasti zēns); knēvelis; jaunāko klašu skolnieks.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | knauķis | knauķi |
| Ģ | knauķa | knauķu |
| D | knauķim | knauķiem |
| A | knauķi | knauķus |
| L | knauķī | knauķos |
| V | knauķi | knauķi |
- Englishlittle boy, kid
- Русскийкарапуз, мальчуган
- Українськахлопчина, карапуз
- Lietuviųmažylis, berniukas