knābisC1
lietvārds/knˈaːbis/2. deklinācija · vīriešu
Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem, pirmzīdītājiem).
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | knābis | knābji |
| Ģ | knābja | knābju |
| D | knābim | knābjiem |
| A | knābi | knābjus |
| L | knābī | knābjos |
| V | knābi | knābji |
- Englishbeak, bill
- Русскийклюв
- Українськадзьоб
- Lietuviųsnapas