klusinātC2
darbības vārds/klˈusinaːt/
Censties panākt, ka (kāds) apklust; censties pārtraukt (kādu), neļaujot turpināt runāt, dziedāt, smieties u. tml.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | klusinu | klusinām |
| 2. | klusini | klusināt |
| 3. | klusina | klusina |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | klusināju | klusinājām |
| 2. | klusināji | klusinājāt |
| 3. | klusināja | klusināja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | klusināšu | klusināsim |
| 2. | klusināsi | klusināsiet / klusināsit |
| 3. | klusinās | klusinās |
- Nenoteiksmeklusināt
- Pavēles izteiksmeklusini
- Pavēles izteiksmeklusiniet
- Englishto mute, to quiet, to soften
- Русскийприглушать, успокаивать
- Українськаприглушувати, стишувати
- Lietuviųtildyti, duslinti