klaudzētC2
veiksmažodis/klˈaudzeːt/
Vertimas
bildėti, barškėti
Radīt spalgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko, par strauji aizvērtām durvīm); atskanēt šādam troksnim.
Skleisti šaižų, palyginti garsų triukšmą (pavyzdžiui, apie kietus daiktus, atsitrenkiančius į ką, apie staiga užtrenktas duris); skambėti tokiam triukšmui.
Esamasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | klaudzu | klaudzam |
| 2. | klaudzi | klaudzat |
| 3. | klaudz | klaudz |
Būtasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | klaudzēju | klaudzējām |
| 2. | klaudzēji | klaudzējāt |
| 3. | klaudzēja | klaudzēja |
Būsimasis
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| 1. | klaudzēšu | klaudzēsim |
| 2. | klaudzēsi | klaudzēsiet / klaudzēsit |
| 3. | klaudzēs | klaudzēs |
- Bendratisklaudzēt
- Liepiamojiklaudzi
- Liepiamojiklaudziet
- Englishto clatter, to knock
- Русскийстучать, грохотать
- Українськастукати, грюкати
- pļāpātplepėti