klaidonisC2
lietvārds/klˈaiduonis/2. deklinācija · vīriešu
Cilvēks, kas eksistē bez pastāvīgas dzīves un darba vietas, arī neievērojot morāles normas; cilvēks, kas pastāvīgi klaiņo no vienas vietas uz citām un ir bez noteikta eksistences pamata.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | klaidonis | klaidoņi |
| Ģ | klaidoņa | klaidoņu |
| D | klaidonim | klaidoņiem |
| A | klaidoni | klaidoņus |
| L | klaidonī | klaidoņos |
| V | klaidoni | klaidoņi |
- Englishvagrant, tramp
- Русскийбродяга, скиталец
- Українськаволоцюга, блукач
- Lietuviųvalkata, klajūnas