katarseC2
lietvārds/kˈatarse/5. deklinācija · sieviešu
Emocionāla attīrīšanās un šķīstīšanās, kas ar cilvēku notiek, kad viņš pārdzīvo žēlumu vai bailes (piem., traģēdijas izrādē); sengrieķu filozofijā un estētikā ar katarsi skaidroja estētiskā pārdzīvojuma būtību.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | katarse | katarses |
| Ģ | katarses | kataršu |
| D | katarsei | katarsēm |
| A | katarsi | katarses |
| L | katarsē | katarsēs |
| V | katarse / katars | katarses |
- Englishcatharsis
- Русскийкатарсис
- Українськакатарсис
- Lietuviųkatarsis