kūkumsC2
lietvārds/kˈuːkums/1. deklinācija · vīriešu
Īslaicīgs muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam), plecu saliekums (cilvēkam).
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | kūkums | kūkumi |
| Ģ | kūkuma | kūkumu |
| D | kūkumam | kūkumiem |
| A | kūkumu | kūkumus |
| L | kūkumā | kūkumos |
| V | kūkum | kūkumi |
- Englishhump, hunch
- Русскийгорб
- Українськагорб
- Lietuviųkupra