iztrūktiesC2
verb/ˈiztruːkties/
Translation
to be startled, to take fright
Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties.
To suddenly be disturbed and frightened; also to take fright.
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | iztrūkstos | iztrūkstamies |
| 2. | iztrūksties | iztrūkstaties |
| 3. | iztrūkstas | iztrūkstas |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | iztrūkos | iztrūkāmies |
| 2. | iztrūkies | iztrūkāties |
| 3. | iztrūkās | iztrūkās |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | iztrūkšos | iztrūksimies |
| 2. | iztrūksies | iztrūksieties / iztrūksities |
| 3. | iztrūksies | iztrūksies |
- Infinitiveiztrūkties
- Imperativeiztrūksties
- Imperativeiztrūkstieties
- Русскийиспугаться, вздрогнуть
- Українськазлякатися, здригнутися
- Lietuviųišsigąsti, krūptelėti
- izbītiesto get frightened
- uztrūktiesto startle