izsauciensC2
существительное/ˈizsaut͡siens/1. склонение · мужской
Перевод
восклицание, возглас
Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem; izsaukums (2).
Эмоциональное выражение чувства или воли языковыми средствами; восклицание (2).
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| N | izsauciens | izsaucieni |
| Ģ | izsauciena | izsaucienu |
| D | izsaucienam | izsaucieniem |
| A | izsaucienu | izsaucienus |
| L | izsaucienā | izsaucienos |
| V | izsaucien | izsaucieni |
- Englishexclamation, outcry
- Українськавигук, оклик
- Lietuviųšūksnis
- izsaukumsвызов