izrunātiesC2
darbības vārds/ˈizrunaːties/
Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko); pārrunāt (daudz vai visu).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izrunājos | izrunājamies |
| 2. | izrunājies | izrunājaties |
| 3. | izrunājas | izrunājas |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izrunājos | izrunājāmies |
| 2. | izrunājies | izrunājāties |
| 3. | izrunājās | izrunājās |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | izrunāšos | izrunāsimies |
| 2. | izrunāsies | izrunāsieties / izrunāsities |
| 3. | izrunāsies | izrunāsies |
- Nenoteiksmeizrunāties
- Pavēles izteiksmeizrunājies
- Pavēles izteiksmeizrunājieties
- Englishto talk things out, to have a talk
- Русскийвыговориться, поговорить
- Українськавиговоритися, поговорити
- Lietuviųišsikalbėti, pasišnekėti