izpļāpātiesC2
verb/ˈizpʎaːpaːties/
Translation
to chatter one's fill, to blab
Ilgāku laiku, daudz pļāpāt; arī izrunāties (1).
To chatter a lot for a long time; also to talk one's fill (1).
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izpļāpājos | izpļāpājamies |
| 2. | izpļāpājies | izpļāpājaties |
| 3. | izpļāpājas | izpļāpājas |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izpļāpājos | izpļāpājāmies |
| 2. | izpļāpājies | izpļāpājāties |
| 3. | izpļāpājās | izpļāpājās |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | izpļāpāšos | izpļāpāsimies |
| 2. | izpļāpāsies | izpļāpāsieties / izpļāpāsities |
| 3. | izpļāpāsies | izpļāpāsies |
- Infinitiveizpļāpāties
- Imperativeizpļāpājies
- Imperativeizpļāpājieties
- Русскийнаболтаться, выболтать
- Українськанабалакатися, вибовкати
- Lietuviųišsiplepėti
- izrunātiesto talk things out
- izpļāpāt
- izteiktiesto express oneself