izlaidībaC2
существительное/ˈizlaidiːba/4. склонение · женский
Перевод
распущенность, разврат
Personības īpašība, kurai raksturīgs zems morāles līmenis.
Свойство личности, для которого характерен низкий моральный уровень.
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| N | izlaidība | izlaidības |
| Ģ | izlaidības | izlaidību |
| D | izlaidībai | izlaidībām |
| A | izlaidību | izlaidības |
| L | izlaidībā | izlaidībās |
| V | izlaidība / izlaidīb | izlaidības |
- Englishdebauchery, licentiousness
- Українськарозпущеність, розбещеність
- Lietuviųpalaidumas, ištvirkimas
- slinkumsлень
- nevīžība