iespītētiesC2
darbības vārds/ˈiespiːteːties/
Kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | iespītējos | iespītējamies |
| 2. | iespītējies | iespītējaties |
| 3. | iespītējas | iespītējas |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | iespītējos | iespītējāmies |
| 2. | iespītējies | iespītējāties |
| 3. | iespītējās | iespītējās |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | iespītēšos | iespītēsimies |
| 2. | iespītēsies | iespītēsieties / iespītēsities |
| 3. | iespītēsies | iespītēsies |
- Nenoteiksmeiespītēties
- Pavēles izteiksmeiespītējies
- Pavēles izteiksmeiespītējieties
- Englishto grow stubborn, to dig in
- Русскийзаупрямиться, заартачиться
- Українськазаупертися
- Lietuviųužsispirti