gulētājsC2
lietvārds/ɡˈulæːtaːjs/1. deklinācija · vīriešu
Cilvēks, kas guļ; cilvēks, kas mēdz daudz, ilgi gulēt.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | gulētājs | gulētāji |
| Ģ | gulētāja | gulētāju |
| D | gulētājam | gulētājiem |
| A | gulētāju | gulētājus |
| L | gulētājā | gulētājos |
| V | gulētāj | gulētāji |
- Englishsleeper
- Русскийспящий, соня
- Українськасплячий, соня
- Lietuviųmiegalius, miegantysis