grabētC2
darbības vārds/ɡrˈabeːt/
Radīt īsus, citu citam sekojošus trokšņus, piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko) - par cietiem, parasti nelieliem, priekšmetiem, to daļām; atskanēt šādam troksnim.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | grabu | grabam |
| 2. | grabi | grabat |
| 3. | grab | grab |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | grabēju | grabējām |
| 2. | grabēji | grabējāt |
| 3. | grabēja | grabēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | grabēšu | grabēsim |
| 2. | grabēsi | grabēsiet / grabēsit |
| 3. | grabēs | grabēs |
- Nenoteiksmegrabēt
- Pavēles izteiksmegrabi
- Pavēles izteiksmegrabiet
- Englishto rattle, to clatter
- Русскийгреметь, дребезжать, громыхать
- Українськагриміти, торохтіти, брязкати
- Lietuviųbarškėti, tarškėti
- pļāpāt
- plinkšķināt