gailētC2
verb/ɡˈaileːt/
Translation
to glow, to smoulder
Izstarot sārtu gaismu (parasti par oglēm); kvēlot.
To radiate a reddish light (usually of coals); to glow.
Present
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | gailu / gailēju | gailējam / gailam |
| 2. | gailē / gaili | gailējat / gailat |
| 3. | gailē / gail | gailē / gail |
Past
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | gailēju | gailējām |
| 2. | gailēji | gailējāt |
| 3. | gailēja | gailēja |
Future
| sg. | pl. | |
|---|---|---|
| 1. | gailēšu | gailēsim |
| 2. | gailēsi | gailēsiet / gailēsit |
| 3. | gailēs | gailēs |
- Infinitivegailēt
- Imperativegailē
- Imperativegaili
- Imperativegailiet
- Imperativegailējiet
- Русскийтлеть, рдеть
- Українськатліти, жевріти
- Lietuviųrusenti, žėrėti
- kvēlotto glow