esībaC1
daiktavardis/ˈesiːba/4. linksniuotė · moteriškoji
Vertimas
būtis
Kādu konkrētu vai abstraktu priekšmetu tiešā klātbūtne, atrašanās noteiktā vietā, vidē, laikā.
Tiesioginis kokio nors konkretaus ar abstraktaus objekto buvimas, buvimas tam tikroje vietoje, aplinkoje, laike.
| vns. | dgs. | |
|---|---|---|
| N | esība | esības |
| Ģ | esības | esību |
| D | esībai | esībām |
| A | esību | esības |
| L | esībā | esībās |
| V | esība / esīb | esības |
- Englishbeing, existence
- Русскийбытие
- Українськабуття
- būtebūtybė