draudzētiesA2
глагол/drˈaudzeːties/
Перевод
дружить
Būt (ar kādu) draudzīgās attiecībās.
Быть (с кем-либо) в дружеских отношениях.
Настоящее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | draudzējos | draudzējamies |
| 2. | draudzējies | draudzējaties |
| 3. | draudzējas | draudzējas |
Прошедшее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | draudzējos | draudzējāmies |
| 2. | draudzējies | draudzējāties |
| 3. | draudzējās | draudzējās |
Будущее
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| 1. | draudzēšos | draudzēsimies |
| 2. | draudzēsies | draudzēsieties / draudzēsities |
| 3. | draudzēsies | draudzēsies |
- Инфинитивdraudzēties
- Повелительноеdraudzējies
- Повелительноеdraudzējieties
- Englishto be friends, to befriend
- Українськадружити, приятелювати
- Lietuviųdraugauti
- čupotiesсбиваться в кучу
Составdraudzēties· draudz, draug, drauģ
образовано от draudzēt
Однокоренные
draugsдругdraugsdraudzeприход, общинаdraudzedraudzeneподругаdraudzenedraudzīgsдружелюбный, дружескийdraudzīgsdraudzībaдружбаdraudzībasadraudzībaсодружествоsadraudzībadraudzīgiдружелюбно, дружноdraudzīgisadraudzētiesподружитьсяsadraudzētiesnedraudzīgsнедружелюбный, недружественныйnedraudzīgsdraudziņšдружок, приятельdraudziņšdraudzīgumsдружелюбиеdraudzīgumsdzīvesdraugsспутник жизни, гражданский мужdzīvesdraugs