dievlūdzējsC2
lietvārds/dˈieʋluːdzeːjs/1. deklinācija · vīriešu
Ticīgs cilvēks, kas pielūdz dievu baznīcā vai citā par svētu uzlūkotā vietā.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | dievlūdzējs | dievlūdzēji |
| Ģ | dievlūdzēja | dievlūdzēju |
| D | dievlūdzējam | dievlūdzējiem |
| A | dievlūdzēju | dievlūdzējus |
| L | dievlūdzējā | dievlūdzējos |
| V | dievlūdzēj | dievlūdzēji |
- Englishworshipper, praying mantis
- Русскиймолящийся, богомол
- Українськамолільник, богомол
- Lietuviųmaldininkas, maldininkė (vabzdys)