ceļinieksC2
іменник/t͡sˈeʎinieks/1. відміна · чоловічий
Переклад
подорожній, мандрівник
Cilvēks, kas dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
Людина, яка вирушає або перебуває в дорозі, у подорожі.
| одн. | мн. | |
|---|---|---|
| N | ceļinieks | ceļinieki |
| Ģ | ceļinieka | ceļinieku |
| D | ceļiniekam | ceļiniekiem |
| A | ceļinieku | ceļiniekus |
| L | ceļiniekā | ceļiniekos |
| V | ceļiniek | ceļinieki |
- Englishtraveler, wayfarer
- Русскийпутник
- Lietuviųkeleivis
- ceļotājsмандрівник