cīniņšC2
существительное/t͡sˈiːniɲʃ/1. склонение · мужской
Перевод
схватка, стычка
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| N | cīniņš | cīniņi |
| Ģ | cīniņa | cīniņu |
| D | cīniņam | cīniņiem |
| A | cīniņu | cīniņus |
| L | cīniņā | cīniņos |
| V | cīniņ | cīniņi |
- Englishlittle fight, scuffle
- Українськасутичка, бійка
- Lietuviųkovelė, grumtynės
- cīņaборьба
Составcīniņš· cī
образовано от cīnīt
Однокоренные
cīņaборьбаcīņaizcīnītзавоевать, добитьсяizcīnītcīnītiesбороться, сражатьсяcīnītiesizcīņaборьба, соревнованиеizcīņacīnītājsбоец, борецcīnītājsmeistarsacīkstesчемпионатmeistarsacīkstescīkstonisборецcīkstonispacīnītiesпоборотьсяpacīnītiesdaudzcīņaмногоборьеdaudzcīņadivcīņaпоединок, двоеборьеdivcīņatuvcīņaближний бой, рукопашнаяtuvcīņapieccīņaпятиборьеpieccīņa
+15 ещё в этой семье
trīscīņaтроеборьеtrīscīņaizcīnīšanaзавоеваниеizcīnīšanacīņassparsбоевой духcīņassparsseptiņcīņaсемиборьеseptiņcīņacīkstoneборчихаcīkstonecīkstētiesбороться, состязатьсяcīkstētiesaizcīnītiesпробитьсяaizcīnītiesdesmitcīņaдесятиборьеdesmitcīņacīnītājaборец (женщина), бойчихаcīnītājafinālcīņaфинальный поединокfinālcīņanocīnītiesпробиться, отвоеватьnocīnītiescīkstēšanāsборьба, единоборствоcīkstēšanāscīnīšanāsборьбаcīnīšanāsdaudzcīņnieksмногоборецdaudzcīņnieksizcīnītiesдолго бороться, отвоёвыватьizcīnīties