buldurisC2
lietvārds/bˈullduris/2. deklinācija · vīriešu
Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami, arī nesakarīgi runā.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | bulduris | bulduri |
| Ģ | buldura | bulduru |
| D | buldurim | bulduriem |
| A | bulduri | buldurus |
| L | buldurī | bulduros |
| V | bulduri | bulduri |
- Englishbabbler, mumbler
- Русскийболтун, бормотун
- Українськабазіка, бурмило
- Lietuviųvapalius, plepys