brīvnieksC2
существительное/brˈiːʋnieks/1. склонение · мужской
Перевод
вольный человек, свободный
Zemnieks (feodālismā), kas atbrīvots no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
Крестьянин (при феодализме), освобождённый от крепостных повинностей.
| ед. | мн. | |
|---|---|---|
| N | brīvnieks | brīvnieki |
| Ģ | brīvnieka | brīvnieku |
| D | brīvniekam | brīvniekiem |
| A | brīvnieku | brīvniekus |
| L | brīvniekā | brīvniekos |
| V | brīvniek | brīvnieki |
- Englishfreeman, free person
- Українськавільна людина
- Lietuviųlaisvasis, laisvas žmogus
- brīvniekiвольный человек
- liecinieksсвидетель
- brīvprātīgaisдобровольный