atzarojumsC2
lietvārds/ˈatzaruojums/1. deklinācija · vīriešu
Tas, kas izvirzās, izveidojas, aizstiepjas uz sāniem, malām (no kā galvenā).
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | atzarojums | atzarojumi |
| Ģ | atzarojuma | atzarojumu |
| D | atzarojumam | atzarojumiem |
| A | atzarojumu | atzarojumus |
| L | atzarojumā | atzarojumos |
| V | atzarojum | atzarojumi |
- Englishbranch, offshoot, branching
- Русскийответвление
- Українськавідгалуження
- Lietuviųatšaka