aprunātC2
darbības vārds/ˈaprunaːt/
Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | aprunāju | aprunājam |
| 2. | aprunā | aprunājat |
| 3. | aprunā | aprunā |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | aprunāju | aprunājām |
| 2. | aprunāji | aprunājāt |
| 3. | aprunāja | aprunāja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | aprunāšu | aprunāsim |
| 2. | aprunāsi | aprunāsiet / aprunāsit |
| 3. | aprunās | aprunās |
- Nenoteiksmeaprunāt
- Pavēles izteiksmeaprunā
- Pavēles izteiksmeaprunājiet
- Englishto gossip about, to badmouth
- Русскийоговорить, обсудить за спиной
- Українськаобмовити, пліткувати
- Lietuviųapkalbėti