apputētC2
darbības vārds/ˈapputeːt/
Pārklāties (no virsas vai visapkārt ar ko tādu, kas put).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | apputu | apputam |
| 2. | apputi | apputat |
| 3. | apput | apput |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | apputēju | apputējām |
| 2. | apputēji | apputējāt |
| 3. | apputēja | apputēja |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | apputēšu | apputēsim |
| 2. | apputēsi | apputēsiet / apputēsit |
| 3. | apputēs | apputēs |
- Nenoteiksmeapputēt
- Pavēles izteiksmeapputi
- Pavēles izteiksmeapputiet
- Englishto get dusty, to be pollinated
- Русскийзапылиться, опылиться
- Українськазапилитися, запилитися
- Lietuviųapdulkėti, apsidulkinti