aizkļūtC2
darbības vārds/ˈaizkʎuːt/
Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nonākt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.); nokļūt.
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | aizkļūstu | aizkļūstam |
| 2. | aizkļūsti | aizkļūstat |
| 3. | aizkļūst | aizkļūst |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | aizkļuvu | aizkļuvām |
| 2. | aizkļuvi | aizkļuvāt |
| 3. | aizkļuva | aizkļuva |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | aizkļūšu | aizkļūsim |
| 2. | aizkļūsi | aizkļūsiet / aizkļūsit |
| 3. | aizkļūs | aizkļūs |
- Nenoteiksmeaizkļūt
- Pavēles izteiksmeaizkļūsti
- Pavēles izteiksmeaizkļūstiet
- Englishto get to, to reach
- Русскийдобраться, попасть
- Українськадістатися, потрапити
- Lietuviųnukakti, pasiekti