aizbildnisC1
lietvārds/ˈaizbildnis/2. deklinācija · vīriešu
Cilvēks, kas veic aizbildnības (1) pienākumus.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | aizbildnis | aizbildņi |
| Ģ | aizbildņa | aizbildņu |
| D | aizbildnim | aizbildņiem |
| A | aizbildni | aizbildņus |
| L | aizbildnī | aizbildņos |
| V | aizbildni | aizbildņi |
- Englishguardian
- Русскийпокровитель, опекун
- Українськаопікун
- Lietuviųglobėjas
Uzbūveaizbildnis· bils, bil, bild
atvasināts no aizbilst
Vienas saknes vārdi
atbilstbalss
atbilstatbilstatbildētatbildētpiebilstpiebilstatbilstošiatbilstošiatbildībaatbildībaatbildeatbildeatbildīgsatbildīgsatbilstībaatbilstībaiebilstiebilstiebildumsiebildumsneatbilstībaneatbilstībakriminālatbildībakriminālatbildība
+26 vēl šajā saimē
bilstbilstatbildētājsatbildētājsatbilstošsatbilstošsatbilstīgsatbilstīgspiebildepiebildeaizbildinātiesaizbildinātiesatbildīgiatbildīgiatbilstīgiatbilstīgibildinātbildinātiebildeiebildebildinājumsbildinājumsaizbildnībaaizbildnībaaizbildniecībaaizbildniecībalīdzatbildīgslīdzatbildīgsaizbildneaizbildneatbilsmeatbilsmeatbildētājaatbildētājaaizbildinājumsaizbildinājumsdisciplināratbildībadisciplināratbildībalīdzatbildībalīdzatbildībaaizbilstaizbilstneatbilstīgsneatbilstīgsatbildīgumsatbildīgumsaizbildinātaizbildinātatbildēšanaatbildēšanaaizbildināšanāsaizbildināšanās