šķiltiesC2
darbības vārds/ʃcˈilties/
Rasties no straujas, spēcīgas cietu priekšmetu saskāršanās (par dzirkstelēm, uguni); strauji, spēcīgi skarties vienam pie otra, radot dzirksteles, uguni (par cietiem priekšmetiem).
Tagadne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | šķiļos | šķiļamies |
| 2. | šķilies | šķiļaties |
| 3. | šķiļas | šķiļas |
Pagātne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | šķīlos | šķīlāmies |
| 2. | šķīlies | šķīlāties |
| 3. | šķīlās | šķīlās |
Nākotne
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| 1. | šķilšos | šķilsimies |
| 2. | šķilsies | šķilsieties / šķilsities |
| 3. | šķilsies | šķilsies |
- Nenoteiksmešķilties
- Pavēles izteiksmešķilies
- Pavēles izteiksmešķilieties
- Englishto hatch
- Русскийвылупляться
- Українськавилуплюватися
- Lietuviųristis, išsiristi