ēdājsC2
lietvārds/ˈæːdaːjs/1. deklinācija · vīriešu
Cilvēks, kas ēd, kas patērē pārtiku.
| vsk. | dsk. | |
|---|---|---|
| N | ēdājs | ēdāji |
| Ģ | ēdāja | ēdāju |
| D | ēdājam | ēdājiem |
| A | ēdāju | ēdājus |
| L | ēdājā | ēdājos |
| V | ēdāj | ēdāji |
- Englisheater
- Русскийедок
- Українськаїдець
- Lietuviųvalgytojas
Uzbūveēdājs· ēs, ēd, ē, od
atvasināts no ēst
Vienas saknes vārdi
ēstēstēdiensēdiensēdināšanaēdināšanaapēstapēstēšanaēšanaēdienkarteēdienkartepaēstpaēstēdienreizeēdienreizeēdamkaroteēdamkaroteodsodsēdnīcaēdnīcagardēdisgardēdis
+39 vēl šajā saimē
ēstuveēstuveizēstizēstēsmaēsmanoēstnoēstvisēdājsvisēdājsēdamistabaēdamistabaēstgribaēstgribaēdamzāleēdamzālepamatēdienspamatēdiensēdinātājsēdinātājssaēstsaēstzālēdājszālēdājsieēstieēstpārēstiespārēstiesapēšanaapēšanaēdinātēdinātpārēšanāspārēšanāssaēstiessaēstiesvakarēdiensvakarēdienspaēdinātpaēdinātuzēstuzēstodiņšodiņšēdamgaldsēdamgaldsieēstiesieēstieskukaiņēdājskukaiņēdājsēdamlietaēdamlietapieēstiespieēstiescilvēkēdājscilvēkēdājsliekēdisliekēdisēdējsēdējssaldēdienssaldēdiensēdelīgsēdelīgsvilkēdevilkēdeneēšananeēšanaēdamtelpaēdamtelpaēdeēdeēdmaņaēdmaņaēstiesēstiespieēstpieēst